Mediji

2006. gada 25. februāris

Latvijā vistuvākajā laikā būtu jāpieņem virkni normatīvu par to, kādām prasībām jāatbilst mājokļu izejas durvīm un jāizstrādā konkrēti mehānismi, kā to kontrolēt. Tā, apkopojot Mājokļu drošības dienas pasākumu rezultātus, konstatējuši Latvijas un ārvalstu Mājokļu drošības eksperti.
Pēc semināra VUGD speciālistiem un apaļā galda diskusijas pie Iekšlietu ministra eksperti apkopojuši sekojošus atzinumus:

  1. Latvijā būtu jāizstrādā normatīvie akti, kas nosaka konkrētus kritērijus mājokļu ārdurvju atbilstībai pretielaušanās un evakuācijas prasībām. Šobrīd, baidoties no zagļiem, iedzīvotāji tiecas uzstādīt masīvas metāla durvis ar vairākām smagnējas konstrukcijas slēdzenēm, kas daudzos gadījumos ne tikai nav aizsargātas pret atmūķēšanu, bet pat rada nopietnu šķērsli pašam īpašniekam izkļūšanai no mājokļa avārijas gadījumā. Pieņemot konkrētus kritērijus, kādām prasībām jāatbilst mājokļu ārdurvīm, būtu iespēja kontrolēt no jauna uzbūvēto un renovēto ēku drošību, tās nododot ekspluatācijā.
  2. Lai uzlabotu esošo mājokļu drošību un samazinātu nelaimes gadījumu risku, eksperti mudina veidot ciešāku valstisko struktūru, nevalstisko organizāciju un apdrošinātāju dialogu. Tā mērķis būtu panākt, lai iedzīvotāji, apdrošinot savus īpašumus, saņemtu profesionālu konsultantu ieteikumus, kā padarīt savu mājokli drošāku un izpildot šīs rekomendācijas, varētu pretendēt uz atlaidēm apdrošināšanai.
  3. Jānodrošina regulārāka sabiedrības informēšana par mājokļu drošības jautājumiem. Šobrīd vērojama tendence, kad sabiedrības saziņas līdzekļi lielu uzmanību šiem jautājumiem velta tūlīt pēc nelaimes gadījumiem, taču pēc kāda laika interese noplok un izglītojošais efekts ir pārāk īslaicīgs.
  4. Nav pieļaujama no drošības viedokļa nesertificēta mājokļu drošības aprīkojuma uzstādīšana, ko ir iespējams novērst, kontrolējot ražotāju un tirgotāju piedāvājumu.

Eiropas Atslēgmeistaru brālības prezidents Deivs Otols norādīja: «Ja Latvijas valdība pieņems licencēšanas sistēmas piemērošanu personām, kas nodarbojas ar drošības un apsardzes līdzekļu uzstādīšanu un apkalpošanu, tad tas ļaus valstij kļūt drošākai». Jau iepriekš Latvijas speciālisti ir vairākkārt norādījuši, ka ir jānovērš tā bezatbildīgā situācija, kas šobrīd vērojama mājokļu drošības jautājumos - meistarus cilvēki atrod pēc sludinājumiem avīzēs (iespējams, ka šo metodi izmanto potenciālie zagļi, lai nodrošinātu piekļuvi laupījumam), tiek piedāvāta nesertificēta produkcija, ārdurvīm uzstādīts to funkcijai neatbilstošs aprīkojums.

Latvijā nepiedodami pavirša attieksme pret evakuācijas izejām
Mārcis Mazais
2006.gada 4. februāris

Ir pozitīvi, ka beidzot īpaša uzmanība pievērsta gan līdzekļiem, kas brīdina un var būt noderīgi ugunsgrēka gadījumā, gan evakuācijas izejām. Līdz šim tieši par evakuācijas jautājumiem sabiedrībā bija vērojama nepiedodami pavirša attieksme.

Līdzīga situācija bija arī Zviedrijā līdz traģiskajiem notikumiem 1998. gadā, kad tieši aizkrautas evakuācijas izejas dēļ Gēteborgā ugunsgrēkā bojā gāja 63 un ievainoti tika vairāk kā 250 diskotēkas apmeklētāju. Tūlīt pēc šī gadījuma tika izveidotas speciālas komisijas, kas izstrādāja detalizētus un stingrus evakuācijas aprīkojuma nosacījumus un to kontroles sistēmu.

Šobrīd retā sabiedriskā ēka Zviedrijā nav aprīkota ar tā saucamajām "panic bar" sistēmas slēdzenēm, kas ļauj durvis atvērt frontāla spiediena ietekmē, vienlaikus par to signalizējot apsardzei. Arī Latvijā sabiedriskajās ēkās daudzviet ir uzstādītas šādas sistēmas, taču diemžēl joprojām nākas redzēt arī aizslēgtas durvis ar norādi, kur glabājas atslēga, vai sarežģītas konstrukcijas kloķus ar instrukcijām, kā rīkoties. Vai brīdī, kad ugunsgrēka pārbiedēts pūlis traucas evakuācijas izejas virzienā, kādam būs laiks lasīt instrukcijas?

Stratēģisko objektu (ne)drošība Latvijā
Kārlis Streips
2005.gada 14. septembris 

 
Pagājušajā svētdienā Latvijas Televīzijas Ziņu departamenta jaunajā pētnieciskās žurnālistikas raidījumā «De facto» demonstrēja sižetu, par kuru man gluži nesaprotamu iemeslu dēļ citi mediji ziņojuši ļoti, ļoti skopi.
Sižetā reportieris Jānis Krēvics parādīja, cik viegli teroristiem būtu nokļūt pie valstij stratēģiskiem objektiem. Filmēšanas grupa apciemoja trīs objektus - iestādi, kurā Rīgai tiek gatavots dzeramais ūdens, Rīgas HES, kā arī gāzes krātuvi Inčukalnā.

Dažas iedzīvotāju domas par drošību sabiedriskās ēkās:

"Latvijā vispār ir pavirša attieksme pret cilvēku, ko tad mēs gribam vēl no evakuācijas izejām ?!"

"Pie mums ļautiņi dzīvo ar domu, "ka ar mani jau tā neatgadīsies". Un vispār... cilvēka dzīvībai varas gaiteņos ir smieklīgi maza vērtība. Līdz ar to arī attieksme un no tās izrietošās sekas, kuras redzamas ik uz soļa".

"Interesantākais man šķiet tas, ka reti kura sabiedriska vieta ir aprīkota ar rezerves izejām atbilstošu aprīkojumu, kas patiešām darbojas. Ko dod rezerves izeja, ja durvis regulāri ir slēgtas. Un pats traģiskākais, ka pavisam retā Latvijas naktsklubā ir rezerves izeja. Ko par to visu saka Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests".

"Nez kā varētu izglābties no CocaColaPlaza, ja tur sāktos ugunsgrēks?"

"...manuprāt uz šo lietu jāskatās kompleksi - pret zagļiem drošas, bet vienlaikus tādas durvs, ko ugnsdzēsēji vajadzības gadījumā var uzlaust + kvalitatīva, droša slēdzene, ko nevar atmūķēt + evakuācijas kāpnes + slēdzenes plastmasas logiem + dūmu detektori + signalizācija + kārtībā savesta elektroinstalācija un apkures sistēma.
Padārgi sanāk, bet dzīvība tomēr ir tā vērta!"

"Man simpātiska liekas tā ideja par banku un apdrošinātāju atlaidēm gadījumam, ja māja ir droša. Ko par to saka bankas?"

" ... pavirša attieksme sabiedrībā"??? man gan šķita, ka ēku ugunsdrošība ir viena no lietām, par kuru atbildību 1. kārtām nes valsts institūcijas, t.i., izdodot attiecīgus būvnormatīvus, kontrolējot to izpildi un nodarbojoties ar glābšanas darbiem, tai skatā, izdodot likumdošanas aktus, kas ugunsdzēsējam bez kavēšanās ļauj aizvākt no ceļa jebkuru priekšmetu, kas tam kavē ugunsgrēka dzēšanu!"

"Pieļauju, ka vecajos namos vēl ir kādas av'ārijas izejas, kuras, ja nojauktas, var taču arī atjaunot. Būtu interesanti uzzināt, kas notiek jaunajos namos. Biju vienreiz kaut kādā mājā, kur kāpnes uz kādu sesto stāvu metāla konstrukcijas un apašā var redzēt, kas notiek pirmajā stavā. Tad interesanti, kas notiek ar avārijas izeju, vienkārši stienis, par kuru šļūkt?"

"Problēma ir nevis ejās, slēdzenēs un detektoros, bet cilvēku galvās.
Cilvēks pērk māju vai dzīvokli par 100000 ls, bet dažus simtus gadā apdrošināšanai vai kādām drošības sistēmām ir par dārgu!"

"Un nenoliegšu, es pati pēc traģēdijas pārskatīju, kas notiek manos apartamentos. Es arī esmu visu iespējamo nolikvidējusi, ielikusi elegantas dzelzs durvis, utt. Tagad es nezinu, kā būtu, ja būtu! (ļoti ceru, ka nekad... nekas nebūs)"

"Mums pret daudzām lietām ir nepiedodami pavirša attieksme, un tiklīdz Eiropas Savienība uz kaut ko aizrāda, tā parasti brēcam, kā viņi drīkst mūs regulēt, bet paši negribam, varbūt nemākam, lietas sakārtot."